Hakbiit Setór Privadu hodi Lidera Dezenvolvimentu Turizmu no TIC iha Timor-Leste

Image

Díli, 04 Fevereiru 2026 —

Gabinete Ministru Koordenadór Asuntu Ekonomiku (MKAE), liuhosi Koordenadór Jerál Jorge Rui de Carvalho Martins, hala’o enkontru ho International Finance Corporation (IFC) no World Bank atu diskute inisiativa Tourism Deep Dive hanesan parte husi Country Private Sector Diagnostic (CPSD) ba Timor-Leste. Enkontru ne’e hala’o iha Palásiu Governu, Díli.


Iha diskusaun ida ne’e, Governu hato’o mudansa fundamentál iha abordajen ekonomia, husi funsaun hanesan operador diretu ba funsaun hanesan estimuladór estratéjiku, ho objetivu prinsipal atu kria ambiente favorável ba setór privadu atu lidera dezenvolvimentu, liuliu iha setór turizmu no ICT, ho foku ba rekursu, merkadu no dezenvolvimentu rekursu umanu.
Iha setór turizmu, Timor-Leste fó prioridade ba turizmu ekolójiku espesializadu, turizmu relijiozu no turizmu komunidade. Inisiativa prinsipal sira inklui dezenvolvimentu turizmu relijiozu iha Tasi-Tolu no dezenvolvimentu infraestrutura MICE (Meetings, Incentives, Conferences and Exhibitions) tuir padraun ASEAN.


Koordenadór Jerál hateten katak ida husi preokupasaun boot mak desequilíbriu merkadu iha turizmu observasaun balena (whale watching), ne’ebé turista sira selu pakote to’o USD 3,000 ba operador estranjeiru, maibé Timor-Leste simu parte ki’ik de’it husi rendimentu ne’e. Atu responde ba situasaun ida ne’e, Governu hahú diverzifikasaun produtu turizmu, inklui observasaun tartaruga tasi no dezenvolvimentu sentru kulinária lokál iha Maubisse no Ainaro, atu aumenta valór lokál.
Atu suporta ambisaun sira ne’e, Governu implementa reforma ekonomia importante sira, inklui Lei Garantia Monetária no Lei Insolvénsia, no esforsu atu hadia asesu ba kapitál ba emprezáriu lokál liuhosi BNCTL. Reforma sira ne’e hetan apoiu husi prioridade infraestrutura, hanesan konektividade, teknolojia dessalinizaun iha Atauro, no projetu agrikultura Manaboot, ne’ebé iha objetivu atu hametin seguransa ai-han to’o tinan 2028.


Governu mós subliña ninia kompromisu ba uma bainaka sira ne’ebé bazeia ba komunidade, envezde alojamentu sira ne’ebé governu maka hala’o, atu asegura katak benefísiu ekonómiku sira to’o diretamente ba komunidade lokál sira. Aprosimasaun ida-ne’e hetan apoiu husi programa formasaun profisionál iha Tibar no Becora, fornese sertifikasaun ospitalidade ne’ebé aliña ho padraun internasionál.
“Hodi hametin dezenvolvimentu inkluzivu no investe iha kapitál umanu, Timor-Leste hakarak koloka nia-an nu’udar destinu turizmu ne’ebé kompetitivu, sustentável, no integradu iha rejiaun ASEAN nia laran,” konklui Koordenadór Jerál MCAE.

1Shares

Ajenda

Asesu informasaun relasiona ajenda MCAE nian