Gabinete Ministru Koordenadór ba Asuntu Ekonómiku, liu husi Koordenador Jerál Sr. Jorge Rui de Carvalho Martins hala’o enkontru ho estrutura tomak iha Centru Convenção Dili (CCD), hodi koalia kona-ba desizaun IX Governu aprova katak CCD sei iha Ministru Koordenadór ba Asuntu Ekonómiku nia kontrulu, ne’e hanesan priviléjiu ida mak ohin loron bele tuur hamutuk.
“Governu halo ona desizaun hanesan ita hotu hatene no akompaña iha média, no-mos iha desizaun ikus ne’ebé mak Ha’u presiza koalia ho ita-boot sira, iha desizaun tolu mak governu foti liga ba funsionamentu institusoens sira iha governu nian, liga ba vida funsionamentu kontratadu kazuais iha governu ne’e,” dehan Koordenadór Jerál.
Iha desizaun tolu mak governu fó ba kada ministériu atu haree; primeiru redusaun ba kontratadu kazuais sira, segundu redusaun iha saláriu, terseiru, ajustamentu saláriu tuir nível akadémiku, desizaun tolu ne’e mak feitu ona no laiha mudansa.
Koordenadór Jerál haktuir, I. P. no E. P. sira saláriu tuun hotu ona, bazeia ba rezime jerál tuir funsionamentu públiku nia desizaun, fila fali ba ida-idak, kumpri ka la kumpri ne’e sira nian, la kumpri governu laiha tempu atu kontrolu, tanba Primeiru-Ministru iha tinan kotuk hatete ona katak tinan ida ne’e tinan implementasaun, ne’eduni nafatin tuir polítika Sua Exelénsia Primeiru-Ministru nu’udar nai ulun ba Governasaun ida ne’e.
“Ha’u hanoin lalaok sira hanesan ne’e mak ita halo, “ita nafatin servisu para tane aas lei no ordem, no iha governasaun ida ne’e, asuntu tolu mak importante, ida bo’ot liu ne’e mak polítika governativas, katak partidu sira ne’ebé mak forma governu, nia iha nia polítika atu governu nia rezime ne’e to’o tinan lima,” dehan Koordenadór Jerál.
Koordenadór Jerál enkoraja ba funsionáriu públiku sira hotu atu servisu tuir ida-idak nia responsabilidade polítika, liu-liu mak grupu sira ne’ebé tama hela iha governasaun, hodi buka hatene saida mak nia halo ona no too ona iha ne’ebé durante tinan rua atu ba ona tinan tolu, nia mak kontribui ba prograsu sira ne’e ká sai imperidór ba progresu jenerativu, ou keta ema balun mak satan hela progresu sira ne’e too atu sai fali vítima.
Média MCAE