Exselensia Vise – Primeiru Ministru no Ministru Koordenadór ba assuntu Ekonómiku, Ministru Turizmu no Ambiente, Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay atualiza governo Timor-Leste nia vizaun dezenvolvimentu ekonómia ba parseiru dezenvolvimentu sira iha enkontru Trimestrál iha Ministériu Finansas, Dili, Segunda, 28 Abril 2025.
“𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐨𝐧𝐫𝐚 𝐢𝐝𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐝𝐢𝐫𝐢𝐣𝐞 𝐛𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐛𝐨𝐨𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐄𝐧𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐮 𝐏𝐚𝐫𝐬𝐞𝐢𝐫𝐮 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐓𝐫𝐢𝐦𝐞𝐬𝐭𝐫á𝐥 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞. 𝐎𝐡𝐢𝐧, 𝐡𝐚’𝐮 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐤𝐨’𝐚𝐥𝐢𝐚 𝐤𝐨𝐧𝐚-𝐛𝐚 𝐯𝐢𝐳𝐚𝐮𝐧 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐰𝐚𝐢𝐧𝐡𝐢𝐫𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐥𝐚’𝐨 𝐛𝐚 𝐨𝐢𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐞𝐬𝐟𝐨𝐫𝐬𝐮 𝐛𝐚 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐞𝐤𝐨𝐧ó𝐦𝐢𝐤𝐮 𝐧𝐨 𝐫𝐞𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚, 𝐧𝐨 𝐨𝐢𝐧𝐬á 𝐢𝐭𝐚 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐡𝐚𝐦𝐮𝐭𝐮𝐤 𝐚𝐭𝐮 𝐚𝐥𝐤𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐩𝐫ó𝐬𝐩𝐞𝐫𝐮, 𝐬𝐮𝐬𝐭𝐞𝐧𝐭á𝐯𝐞𝐥, 𝐧𝐨 𝐢𝐧𝐤𝐥𝐮𝐳𝐢𝐯𝐮 𝐛𝐚 𝐬𝐢𝐝𝐚𝐝𝐚𝐮𝐧 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐡𝐨𝐭𝐮-𝐡𝐨𝐭𝐮”.
Vise – Primeiru Ministru ba assuntu ekonomia ne’e esplika, Timor-Leste nia objetivu ba dezenvolvimentu ekonómiku no reforma klaru: atu harii ekonomia ida ne’ebé diversu, dinámiku, ne’ebé la’ós de’it kria empregu maibé mós apoia negósiu lokál sira no garante futuru ida ne’ebé sustentável ba ema hotu iha Timor-Leste.
“𝐋𝐢𝐮𝐡𝐮𝐬𝐢 𝐫𝐞𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐞𝐤𝐨𝐧ó𝐦𝐢𝐤𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐟𝐨𝐤𝐚 𝐧𝐨 𝐚𝐥𝐯𝐮, 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐦𝐞𝐭𝐢𝐧 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐧𝐢𝐚 𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐚𝐭𝐮 𝐛𝐮𝐫𝐚𝐬, 𝐡𝐚𝐦𝐞𝐧𝐮𝐬 𝐧𝐢𝐧𝐢𝐚 𝐝𝐞𝐩𝐞𝐧𝐝é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐛𝐚 𝐫𝐞𝐤𝐮𝐫𝐬𝐮 𝐧𝐚𝐭𝐮𝐫á𝐥 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐧𝐨 𝐤𝐫𝐢𝐚 𝐝𝐚𝐥𝐚𝐧 𝐟𝐨𝐮𝐧 𝐛𝐚 𝐩𝐫𝐨𝐬𝐩𝐞𝐫𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞”.
Iha agrikultura, governante ne’e fó ezemplu, investe iha infraestrutura ne’ebé di’ak liu, irigasaun, no asesu ba ekipamentu modernu. Ida-ne’e sei la’ós de’it hasa’e produtividade agríkola maibé mós sei fó kbiit ba komunidade rurál sira atu hetan rendimentu no haburas negósiu lokál sira.
“𝐈𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐠𝐚𝐫𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐤𝐫𝐞𝐱𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐞𝐤𝐨𝐧ó𝐦𝐢𝐤𝐮 𝐭𝐨’𝐨 𝐢𝐡𝐚 𝐬𝐢𝐤𝐮𝐧 𝐡𝐨𝐭𝐮-𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐫𝐚𝐢𝐧 𝐧𝐢𝐚𝐧, 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐚𝐣𝐮𝐝𝐚 𝐡𝐚𝐦𝐞𝐧𝐮𝐬 𝐤𝐢𝐚𝐤 𝐧𝐨 𝐡𝐚𝐬𝐚’𝐞 𝐩𝐚𝐝𝐫𝐚𝐮𝐧 𝐦𝐨𝐫𝐢𝐬 𝐛𝐚 𝐞𝐦𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐨𝐚𝐧 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤”.
Governu nia kompromisu ba diversifikasaun ekonómika mak sentrál ba reforma sira ne’ebé pratika daudaun.
“𝐄𝐧𝐤𝐮𝐚𝐧𝐭𝐮 𝐦𝐢𝐧𝐚-𝐫𝐚𝐢 𝐧𝐨 𝐠á𝐬 𝐬𝐚𝐢 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐚𝐢-𝐫𝐢𝐢𝐧 𝐛𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐞𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚, 𝐚𝐠𝐨𝐫𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐤𝐨𝐧𝐬𝐞𝐧𝐭𝐫𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐛𝐞𝐥𝐚𝐫 𝐛𝐚 𝐬𝐞𝐭ó𝐫 𝐟𝐨𝐮𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐩𝐫𝐨𝐦𝐞𝐭𝐞 𝐤𝐫𝐞𝐱𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐞𝐬𝐭𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐛𝐚 𝐭𝐞𝐦𝐩𝐮 𝐧𝐚𝐫𝐮𝐤. Á𝐫𝐞𝐚 𝐱𝐚𝐯𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐮𝐬𝐢 𝐟𝐨𝐤𝐮 𝐢𝐧𝐤𝐥𝐮𝐢 𝐚𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫𝐚, 𝐭𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮, 𝐟𝐚𝐛𝐫𝐢𝐤𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐤𝐦𝐚𝐚𝐧, 𝐧𝐨 𝐞𝐧𝐞𝐫𝐣𝐢𝐚 𝐫𝐞𝐧𝐨𝐯á𝐯𝐞𝐥. 𝐇𝐨𝐝𝐢 𝐢𝐧𝐯𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐬𝐞𝐭ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐞’𝐞, 𝐢𝐭𝐚 𝐤𝐫𝐢𝐚 𝐨𝐩𝐨𝐫𝐭𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐛𝐚 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐮𝐫𝐛𝐚𝐧𝐚 𝐧𝐨 𝐫𝐮𝐫á𝐥 𝐬𝐢𝐫𝐚”.
Timor-Leste hetan bensaun ho rikusoin naturál no kulturál ne’ebé barak tebes. Ami nia tasi-ibun sira ne’ebé moos, ahu-ruin sira, no paizajen foho nian sira fornese atrasaun úniku ida ba turista sira hosi mundu tomak ne’ebé buka esperiénsia sira ne’ebé bazeia ba natureza no kulturál. Rikusoin sira-ne’e oferese oportunidade sira ne’ebé maka’as tebes ba kreximentu ekonómiku sustentável liuhosi turizmu, no ami iha kompromisu atu aproveita rekursu sira-ne’e ho responsabilidade.
Atu kapitaliza potensiál ida-ne’e, ami foka ba dezenvolve infraestrutura eko-amigável ne’ebé atrai viajante sira ne’ebé iha konxiénsia ambientál. Ida-ne’e inklui estabelese eko-alojamentu sira, dalan natureza nian, no fasilidade turizmu sustentável sira ne’ebé bele jere hosi komunidade lokál sira. Hodi halo nune’e, ami garante katak rendimentu ne’ebé maka hamosu hela iha rejiaun laran, hodi fó benefísiu diretamente ba família no komunidade lokál sira.
Ami mós hakarak destaka Timor-Leste nia kultura no patrimóniu ne’ebé riku. Ita-nia artezanatu tradisionál, múzika, no festivál sira mak parte importante ida husi ita-nia identidade, no ita haree potensiál boot iha turizmu kulturál no patrimóniu. Programa sira hanesan homestay no vizita sira ho orientasaun komunidade nian bele fornese rendimentu diretamente ba família lokál sira, enkuantu promove prezervasaun ba ami nia kultura no tradisaun úniku sira.
Aleinde esforsu sira-ne’e, ami serbisu hela atu halo marketing ba Timor-Leste nu’udar destinu turístiku prinsipál. Ami dezenvolve kampaña marketing estratéjiku ida ne’ebé alvu ba ami nia nasaun viziñu sira ASEAN nian no mós eko-turista internasionál sira. Ida-ne’e sei ajuda aumenta númeru vizitante sira no, iha nia fatin, kontribui ba kreximentu ekonómiku liuhosi turizmu.
Turizmu sustentável mós hanesan área ida ne’ebé ita haree oportunidade sira ne’ebé signifikativu. Aliña ho tendénsia globál sira kona-ba dezenvolvimentu sustentável, ami promove hela turizmu ne’ebé respeita ami nia ambiente enkuantu hamosu rendimentu ba komunidade lokál sira. Iha tempu hanesan, ami iha kompromisu atu rezolve preokupasaun ambientál sira, hodi garante katak ami nia rekursu naturál sira sei prezerva ba jerasaun sira iha futuru.
Kriasaun empregu maka iha ami nia ajenda reforma nia fuan. Ami-nia objetivu mak atu kria empregu rihun ba rihun ho kualidade aas iha indústria oioin, hodi fó ba ami-nia joven sira—ne’ebé reprezenta futuru Timor-Leste nian—oportunidade atu buras no hetan susesu. Ami rekoñese katak populasaun foin-sa’e sira aumenta lalais, no ami iha kompromisu atu fornese ba sira abilidade sira ne’ebé sira presiza atu hetan susesu iha ekonomia modernu ida.
Atu alkansa ida ne’e, ita lansa ona Programa Nasionál Empregu no Dezenvolvimentu Abilidade. Programa ida-ne’e ekipa foin-sa’e sira ho abilidade nesesáriu sira ba setór emerjente sira, inklui teknolojia, agrikultura, turizmu, manufatura, no enerjia renovável. Hodi oferese formasaun profisionál, ami garante katak ami nia forsa traballu preparadu atu hatán ba ezijénsia sira ekonomia ida ne’ebé maka buras no modernu.
Aleinde esforsu sira-ne’e, ami konsentra iha modernizasaun agrikultura, promove peska sustentável, no hasa’e produsaun pekuária. Ami mós hadi’a hela jestaun bee nian liuhosi barrajen sira no eskema sira irigasaun nian, no mós implementa estratéjia sira jestaun bacias hidrograficas nian. Inisiativa sira-ne’e hotu krusiál atu asegura katak ita-nia setór agríkola sei produtivu no sustentável nafatin iha tempu naruk.
Ami mós serbisu hela iha dezenvolvimentu setór industriál sira no hasa’e kompetitividade komérsiu nian. Ida-ne’e maka aspetu vital ida hosi ami nia estratéjia diversifikasaun no kreximentu ekonómiku. Hodi promove dezenvolvimentu industriál, ita kria oportunidade empregu barak liután no haburas inovasaun iha área foun sira negósiu nian.
Parte importante ida hosi estratéjia ida-ne’e envolve dezenvolvimentu rede transporte no komunikasaun ne’ebé forte. Infraestrutura transporte no telekomunikasaun ne’ebé efisiente maka esensiál atu apoia atividade ekonómika sira, hadi’a produtividade, no hasa’e integrasaun jerál iha ita-nia rain no ho mundu tomak. Ba ida-ne’e, ita investe iha estrada, portu, no rede telekomunikasaun hodi garante konetividade no fasilita atividade setór privadu nian. Ida-ne’e inklui hadi’a estrada sira, habelar instalasaun portu nian sira, no hadi’a rede internet no móvel sira.
Iha era dijitál, ita haree reforma sira ekonomia dijitál nian hanesan komponente krusiál ida hosi ita-nia estratéjia dezenvolvimentu ekonómiku ne’ebé luan liu. Timor-Leste nia populasaun ne’ebé sei joven no buras maka’as fó fundasaun ne’ebé sólidu atu habelar ekonomia dijitál. Ami foka ba habelar infraestrutura dijitál, harii abilidade dijitál sira, no hasa’e servisu e-government nian hodi promove empreendedorizmu no inovasaun dijitál.
Ami mós rekoñese importánsia hosi kooperativa sira hodi apoia dezenvolvimentu ekonómiku ne’ebé sustentável no inkluzivu. Kooperativa sira oferese aprosimasaun ida ne’ebé orienta ba komunidade ba kreximentu, partikularmente iha área rurál sira. Atu apoia kooperativa sira, ami serbisu atu kria enkuadramentu legál no regulatóriu ida ne’ebé fó apoiu, no mós fornese formasaun no rekursu sira atu ajuda membru kooperativa sira hetan susesu iha hala’o sira nia negósiu.
Setór privadu nu’udar parseiru xave iha ita-nia esforsu atu dudu dezenvolvimentu ekonómiku. Ami nia foku ba dezenvolvimentu setór privadu inklui kria merkadu traballu ida ne’ebé ekilibradu no fleksivel ne’ebé apoia kreximentu ekonómiku enkuantu proteje traballadór sira nia direitu. Ami iha kompromisu atu asegura saláriu ne’ebé justu, saúde no seguransa, no seguransa sosiál ba traballadór hotu-hotu, enkuantu moderniza lei traballu nian hodi reflete natureza serbisu nian ne’ebé muda iha ekonomia modernu.
Dezenvolvimentu sustentavel mak nu’udar núkleu husi ita-nia vizaun ba Timor-Leste nia futuru. Ami hakarak halo balansu ba kreximentu ekonómiku ho protesaun ambientál no ekuidade sosiál. Ami nia esforsu sira atu promove indústria verde sira, prezerva rekursu naturál sira, no hadi’a moris-di’ak sosiál maka esensiál atu asegura katak benefísiu sira hosi dezenvolvimentu fahe ba ema hotu.
Ami nia Inisiativa Apoiu ba Empreza foun dezeña atu kapasita negósiu lokál sira no atrai investimentu estranjeiru. Liuhusi subsídiu sira, empréstimu ho funan ki’ik, no insentivu fiskál sira, ami halo fasil liu ba negósiu sira ho medida oioin atu hahú, buras, no hetan susesu iha Timor-Leste. Reforma sira-ne’e sei haburas ekosistema negósiu ki’ik ida ne’ebé vibrante, ne’ebé esensiál atu kria empregu no dudu inovasaun.
Maibé, ami rekoñese dezafiu sira ne’ebé ami hasoru hodi haburas setór sira-ne’e. Husi infraestrutura limitadu ba limitasaun finanseira, rekursu umanu, no limitasaun tempu ba ezekusaun programa, ami rekoñese katak iha lakuna sira ne’ebé presiza atu rezolve. Tanba ne’e, efikásia ajuda nian maka krítiku atu ajuda ita taka lakuna sira-ne’e no aliña ho orsamentu governu nian hodi apoia ezijénsia espesífiku sira setór nian.
Ikus liu, Timor-Leste komprometidu atu integra klean liu tan iha merkadu global. Nu’udar membru Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK), ami mós buka atu hametin ami-nia pozisaun iha merkadu rejionál sira, liuliu iha ASEAN nia laran. Ita-nia objetivu mak atu sai membru kompletu ASEAN nian, ne’ebé sei loke oportunidade foun ba komérsiu, investimentu, no kolaborasaun ho ita-nia viziñu rejionál sira.
Atu konklui, dalan oin ba Timor-Leste nakonu ho promesa no poténsia. Liuhosi diversifikasaun ekonómika, investimentu iha infraestrutura, dezenvolvimentu indústria foun sira, no promosaun prátika sustentável sira, ita harii futuru ida nabilan liu ba ita-nia rain. Ita labele atinje ida-ne’e mesak. Ita presiza nafatin apoiu no parseria hosi ita-nia parseiru dezenvolvimentu sira, setór privadu, no sidadaun timoroan tomak.
Mai ita servisu hamutuk atu transforma ita-nia vizaun ba realidade no harii ekonomia ida ne’ebé diversu, reziliente, no inkluzivu, iha-ne’ebé ema timoroan ida-idak iha oportunidade atu buras.